Ja iepriekš rakstīju par šoka mirkļiem Rodas salas viesnīcā, tad tagad ir laiks apskatīt Thessaloniki pilsētas pārsteigumus salīdzinot ar Latviju, Cēsīm un manu dzīvi tur.
1. Automāšinu parkošana - ja mājās to dara gar ielas malu un vienā rindā (un tikai tajās ielās, kur tas autļauts), tad te to dara jebkur. Visas ielu malas ir pilnas ar mašīnām, bet pats dīvainākais, ka tā novieto nevis vienā rindā, bet 2 un šodien redzēju vietas, kur pat 3 rindās. Mašīnas atstāj arī autobusu pieturā, tā ka autobusam nav kur iebraukt un ir jāizlaiž/ jāsavāc cilvēki no ielas braucamās daļas.
2. Ģērbšanās stils - šeit redzēt uz ielas sievieti svārkos un kurpēs ar augstiem papēžiem dienas laikā ir gandrīz niespējami. Vakardien braucot ar autobusu cauri centram (apmēram 30 min) saskaitīju tikai 5 svārkos ģērbtas dāmas. Kā arī mani ļoti pārsteidza kā ģerbjas skolēni un studenti. Viņu mīļākais apģērbs uz skolu ir treniņbikses un botas. Ir ļoti dīvaini skatoties uz meitenēm, kam ir bieza meikapa kārta, pieaudzēti nagi, mati, bet uz skolu uzvilktas sporta bikses... Bet vakara stundās gan - tad meitenes izskatās pēc meitnēm, lai gan ļoti bieži atkal pārcenšas ar pārāk augstiem papēžiem vai pārāk daudz kosmētikas (bet tas jau gaumes jautājums)
3. Skolas gaiteņi - kad pirmo reizi nokļuvu savas jaunās skolas priekšā, tad šķita ka viss ir labi. No ārpuses izskatās jauki un pagalmā ir arī strūklakas, BET, kad iegāju gaitenī, šķita ka esmu nepareizajā vietā. Tur no tīrības, kārtības un disciplīnas nav nekā. Gaiteņi ir netīri, sienas nolīmētas ar reklāmām, studenti smēķē iekšā skolas gaiteņos un tur pat skraida lieli ielas suņi, kas skolu ir pieņēmuši par savām mājām.
4. Skolas tualetes - šī pagaidām man ir visgrūtāk pieņemamā lieta, jo tās nav tādas, kā ierasts mājās, kafjnīcās vai jebkurā citā sabiedriskā vietā. Te tie ir caurumi grīdā. Visā skolā esmu atradusi tikai vienu tualeti ar vienu kabīni, kur ir klozetpods, lai gan tas pats ir diezgan salausts.
5. Sabiedriskais transports - transpotra sistēma šeit strādā labi, bet neskatoties, ka autobusi kursē ik pēc 10 min. tie vienmēr ir ļoti pārbāzti - tā ka nevar ne normāli ārā ne iekšā tikt.
6. Attālums līdz skolai - mana skola atrodas pilsētas nomalē, bet laika ziņā, lai nokļūtu no manas dzīvesvietas līdz skolai ir nepieciešama stunda. Stipras satiksmes gadījumā pat vairāk. Tas šķiet tik dīvaini, jo Latvijā, pat tad, kad braucu no Cēsīm uz Augstskolu Valmierā ceļā pavadīju no 23 līdz max 40 minūtēm.
7. Rudens gaidīšana - brīžiem ir sajūta, ka cilvēki šeit nevar sagaidīt rudeni un laiku, kad varēs uzvilkt rudens drēbes. Jo ārā, neskatoties un to ka ir oktobra vidus dienās joprojām ir ap 27 grādiem. Bet no rīta tempratūra ir ap 20 grādiem. Tomēr cilvēki jau sāk valkāt rudens mēteļus un zābakus. Piemēram nesen redzēju sievieti, kas bija rudens mētelī, bet ar plikām kājām (bez zeķubiksēm)
Lūk šādas ir tās dīvainības, ko pagaidām esmu ievērojusi. Iespējams sekos arī otrā daļa, ja ievērošu vēl ko neparastu.
Mīļi sveicieni un bučas
Marta
