Ir pagājusi viena nedēļa, ko esmu šeit, Rodās. Nesaprotu vai laiks pagāja ātri vai lēnām. Bet šķiet, ka ir nevis nedēļa, bet vesels mēnesis jau, lai gan darba dienas stiepjas garumā kā trakas.
Vakardiena bija diena, kad man tiešām vajadzēja TAVU apskāvienu. Bija mana krīzes diena, lai gan iesākās pavisam labi. Vakara maiņā pa vidu mani atkal aizsūtija palīdzēt uz burvīgo Dionysos restorānu. Bet tā kā viņiem bija ļoti daudz cilvēku un visus rezervētos galdiņus viesiem biju ierādījusi man palūdza palikt pie viņiem un palīdzēt kā viesmīlei. es jau priecīgs - to darbu arī māku un visu saprotu - problēmu nav. Ap plkst. 22.00 man saka, ka manas stundas ir beigušās, pateica lielu paldies par palīdzību un ļāva iet. Bet tad jau sākās vakara problēmas. Nonākusi atpakaļ galvenajā restorānā saņēmu informāciju ka nedrīkstu iet mājās, kamēr neesmu sakārtojusi un satīrījusi bēŗnu restorānu un visus bērnu krēsliņus. Tā nu es vēl strādāju extra stundu, jo kas tik no tiem bērniem nenāk ārā pēc vakariņām.
Šodienas secinājums, ka pēc vasaras es visticamāk ienīdīšu bērnus vai arī mans vīrs būs tas, kas biežāk tīrīs pēc mazā ēšanas reizēm :)
Labi, ka man šajā dienā blakus bija Anna. Viņa palīdzēja visus nolamāt par "malakām" :)
Sveiciens jums sākot vasaru!
Bučas,
Marta