Vienas dienas ekskursija uz Verginu un Edessu

Šodien bija mūsu pirmā kopīgā ekskursija pirms kārtīgas skolas nedēļas sākuma. Dienas pirmajā daļā mēs apskatījāmies Verginas muzeju, kas ir izveidots karaļa Aleksandra ģimenes kapenēs, kur vēl liela daļa pašu kapeņu arī ir saglabājusies.

Bilde gan ņemta no interneta, jo kā jau muzejā fotografēt nedrīkst

Otra ekskursijas daļa bija Edesas ūdenskritumos. Tur laikam vārdi ir lieki!

 Mīļi sveicieni,
Marta

Thessaloniki streiko, tādēļ Martai brīvdiena

Šodien skola nestrādāja un manas pirmās lekcijas nenotika, jo te streiko, tādēļ dienas sākumu izmantoju ātrai iepirkšanās tūrei. Es nesapratu vai nu man šodien vienkārši veicās, vai arī te tiešām ir viss, ko vajag uz katra stūra. Gāju un domāju, ka tagad būtu laiks atrast kādu vietu, kur nodot kameru, lai sataisa un skat - tepat blakus ir un visi tur arī angliski runā. Tad nākamā lieta, ko man vajadzēja bija uztaisīt bildītes kaut kādiem skolas dokumentiem - un re - atkal viena vieta priekšā, kur tas notika 2 minūšu laikā. 

Bet pats streiks notika vienā no lielajiem laukumiem, bet sākumā tās izskatījās vairāk kā vienkārši svinības - visi kaut ko pļāpā, ēd, fonā skan skaļa mūzika. Kad gāju atpakaļ tad jau sākās publiskas uzrunas un bija saradušies vairāk cilvēku ar plakātiem un karogiem. Kā arī vairākas ielas bija slēgtas, ko apsargāja milzīgs daudzums policistu.
Bet tāpat tas vairāk izskatījās pēc festivāla, nevis streika, bet iespējas tas bija tikai pats sākums. Tā kā labi, ka es neredzēju beigas, ja tādas būs..

tagad jau esmu mājās un atkal nesaprotu ko darīt. Diena knapi sākusies, bet tik daudz lietas jau paveiktas. Te pagaidām dienas tiešām šķiet garākas, bet man jau patīk. Beidzot sanāk laiks atpūsties (līdz sāksies kārtīgi skola)

Jauku dienu jums mīļie!

Mīļas bučas,

Marta

Pirmās dienas Thessaloniki, jeb studijas Grieķijā

Esmu šeit 4to dienu un varu teikt, ka pilsēta šķiet ļoti jauka un skaista. Visur zaļumi un salīdzinoša tīrība un droši varu teikt, ka te tiešām var atrast visu, ko vien sirds vēlas. Ņemot vērā, ka es esmu students dzīvoju brīnumaini labā, skaistā un jaunā dzīvoklī kopā ar vēl 3 meitenēm. Vieta atrodas, kalna augšā, vecpilsētā, tuvu senajiem mūriem un pilsdrupām, tā kā vismaz kaut kādā ziņā jūtos kā mājās (Cēsīs). 

Pa šīm dienām esmu jau pāris reizes nokāpusi no kalna, lai nokļūtu centrā. Ja lejā kāpiens ir viegls, tad atpakaļ ceļā gan var gan apmaldīties, gan pazaudēt visu enerģiju, bet vismaz sporta aktivitāšu pietiks noteikti.

esmu pabijusi arī skolā, lai saprastu kas notiek ar lekcijām utt. Skola izskatās labāk nekā biju iedomājusies, bet protams ar Via nevar ne salīdzināt. 

Par skolu un lekcijām varu teikt, ka ļoti nav paveicies ar Grieķijas ekonomisko situāciju. Šoreiz es kā students to ļoti izjūtu, jo, ja brīdī, kad izvēlējāmies priekšmetus, ko mācījāmies pirmo reizi, saraksts bija tiešām plašs, tad tagad tas ir sarucis līdz minimumam, jo visi part time profesori ir atlaisti. Tā kā tagad es cenšos salikt savu lekciju grafiku, lai iegūtu vajadzīgos kredītpunktus kā arī iemācītos kaut ko jaunu, nevis atkal mācītos to pašu ko pagājušo gadu mājās...

* bildes gan man vēl nav, jo mana kamera vasarā saplīsa, bet es mēģināšu viņu pēc iespējas ātrāk atkal sataisīt, lai varu jums parādīt kā te viss izskatās. 

Mīļas bučas,

Marta

Laiks beidzies

Ir pienākušas pēdējās dienas un mana vasara ir galā - NĒ! Sajūtas, kas pārņem ir tik ļoti dīvainas. Ir atkal mazliet skumji, bet šoreiz ir vairāk bail, jo neatgriezīšos jau labi pazīstamajās mājās, bet došos nākamajā ERASMUS uz Thessaloniki - jaunu vietu Grieķijā. 

Kas man ir ar to Grieķiju? Nezinu, nejautājiet. Pieņemu, ka pēc šī vai nu tas beigsies pavisam vai arī tieši nebeigsies nekad. 

Šodien es pēdējo reizi vēs esmu savā viesnīcā un atvados no visiem darba kolēģiem, kas pa 4 mēnešiem kļuva diezgan tuvi. Atvadīšanās - tā ir lieta, kas man nepatīk visvairāk, jo es zinu, ka lielāko daļu no viņiem es redzēju pirmo un arī pēdējo reizi.

KAD ES BŪŠU MĀJĀS? - uz to es nemāku atbildēt - varbūt jau janvārī, varbūt pirms nākamās vasaras, bet varbūt pēc gada, bet būšu... 

Es jums visiem vēlu jauku un izdevušos mācību gadu un veiksmi visā ko darāt! Daudz prieka, enerģijas un pozitīvu notikumu!

Mīļas bučas

Marta

Šoks

Šajā sezonā restorānā ir notikušas lietas, kas tiešām atstāj ar muti vaļā...

1. Bērnu krēsli (baby chairs) - ir ģimenes, kas jau no bērnības māca bērniem, kā uzvesties pie galda un ēst, bet ir ģimenes, kas izturas pret bērniem, kā pret cūkām, jo uz bērnu krēsla galdiņa nevis uzliek šķīvi ar ēdienu, bet vienkārši uzmet makaronus, gaļu un pēc tam vēl tam pa virsu arbūzu. Un tad bērni ar rokām to visu mēģina apēst. (es nepārspīlēju - tas ir tieši tik šausmīgi kā jūs to iedomājaties)...

2. Dress code - mūsu restorānam vakarā vīriešiem ir noteikta ģērbšanās forma, ir jābūt garajām biksēm, bet ir cilvēki, kam tas sagādā lielas problēmas. Viesnīcā bija apmetusies sieviete ar savu dēlu, kurš ieradās vakariņās ar šortiem. Sieviete ilgi strīdējās par ģērbšanās noteikumiem, bet kad saprata, ka tas nedarbojas, pateica, ka viņas dēls ir akls. Protams, ka šis fakts iežēlināja mūsu sirdis un viesi tika ielaisti iekšā esošajā apģērbā. Tas pats notika arī nākamajā dienā...BET trešajā dienā puisis aizmirsa savu statusu - akls- un ieradās ar šortiem, rakstīdams savā iphone sms. Šoreiz atkal izcēlās strīds, bet taisnība nu bija mūsu pusē un atlikušās brīvdienas viņi vakariņās vienmēr ieradās garajās biksēs.

3. Mazi bērni bez pamperiem - vienu vakaru maza meitenīte skraidīja pa restorānu, apstājās un sāka čurāt restorāna vidū. Viņas vecāki to redzēja, bet nekādīgi nereaģēja. Atļāva viņai pabeigt, tad iecēla sev klēpī un turpināja vakariņas it kā nekas nebūtu noticis. Arī brīdī, kad mēs tīrījām grīdu ģimene neteica nevienu vārdu.

4. No biksēm izkrīt kaka - arī šis notikums notika vakariņu laikā. Viena pieaugusi sieviete (nezinu vai viņai bija kādas veselība problēmas, vai viņa bija aizmirsusi izmantot labierīcības) steidzīgi devās ārā pa restorāna durvīm, kad aiz viņas palika brūnas kaudzītes. Tad nu mēssteidzīgi zvanījām apkopējām, kas ar saviebtu seju un dezinfikcējošiem līdzekļiem centās atgriezt restorānā patīkamu un smaržīgu gaisu un atmosfēru.

Sezona vēl nav beigusies, bet ceru ka atlikušajā mēnesī jauni šoka mirkļi nepienāks.

Ar sveicieniem,
Marta